«Rīta ieradumi un tradīcijas nosaka visu dienas garšu. Pirms gada VARES arhitektūras rezidencē Valgā es mēģināju izveidot paradumus, kas radītu noturīgu radošo struktūru.

Tajā laikā mēģināju sevi piespiest izlasīt gleznotāja Luciana Freida biogrāfijas pirmo sējumu. Jūnija rītus pavadot aizaugušā pļavā blakus rezidencei, tā atklājās kā viena no manām mīļākajām nodarbēm — būt starp ziediem un kukainīšiem, kamēr lēnām dziest kafija, lasīt grāmatu un vērot, kā saule maina leņķi. Citas dienas lija lietus, un tajos rītos es iekūru kamīnu rezidences galdniecības telpā.

Ziemas rītos joprojām iekuru kamīnu un lasu, sēžot Rītvelda De Stijl stila krēslā, ko izveidoju, kad vēl dzīvoju Antverpenē. Šobrīd strādāju pie galda dizaina, kurā interpretēju latviešu dizaina klasiķu mantojumu, un domāju, kā rīta tradīcijas izskatīsies, sēžot pie tā.

Apzināti rīta paradumi veido iedvesmu un domu skaidrību visai atlikušajai dienai. Ir rīti, kad šķiet, ka pietrūkst laika vai negribas neko darīt, un dažreiz nevajag arī. Paradumi vai paražas tik ātri nepazūd.»